Jūlijā 2 nedēļas ceļoju pa Eiropu. Lai garie pārbraucieni liktos īsāki, līdz paņēmu 3 fices šīs zeķu dzijas. Kopumā nobraucām 5 tūkstošus kilometru, kuru laikā tapa 2 pāri zeķu un siltroči.
Mājās, skatoties ceļojuma bildes, biju pārsteigta, cik ĻOTI dzija atbilda apkārtnē redzētai ainai! Tik pat dūmakaini zila - kā apmākušās debesis. Tik pat blāvi zaļa - kā noputējusi ceļmalas zāle. Dažreiz uzplaiksnīja pa kādam saulesstaram. Un, piedevām, sarkan-baltās ceļa zīmes!
Šis skats tika nobildēts Polijas pierobežā, jau mājupceļā. Jaunbūvētā ceļa pamatni lej no betona. Ievērojāt kārtas biezumu? Nu īsts lidmašīnu skrejceļš!
Zeķes, kā jau zeķes.Nekā īpaša. Pirmās aizmirsu normāli nobildēt.
Piemiņai atlicis tikai atspulgs uz garāmbraucošas fūres fona :))
Bet otras- lūk!
No dzijas pārpalikumiem sanāca siltroči.
Kad mājās tiku pie datora, uzadījās cepurzeķes.
Latviskoto cepurzeķu adīšanas aprakstu meklē Baibas blogā.
Oriģināls angļu mēlē šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru