Atrādīšu vēl dažus šīs vasaras darbiņus.
Jūlijā 2 nedēļas ceļoju pa Eiropu. Lai garie pārbraucieni liktos īsāki, līdz paņēmu  3 fices 
šīs zeķu dzijas. Kopumā nobraucām 5 tūkstošus kilometru, kuru laikā tapa 2 pāri zeķu un siltroči.
Mājās, skatoties ceļojuma bildes, biju pārsteigta, cik  ĻOTI dzija atbilda  apkārtnē redzētai ainai! Tik pat dūmakaini zila - kā apmākušās debesis. Tik pat blāvi zaļa - kā noputējusi ceļmalas zāle. Dažreiz uzplaiksnīja pa kādam saulesstaram. Un, piedevām, sarkan-baltās ceļa zīmes!
Šis skats tika nobildēts  Polijas pierobežā, jau mājupceļā. Jaunbūvētā  ceļa pamatni lej no betona. Ievērojāt kārtas biezumu? Nu īsts lidmašīnu  skrejceļš!
Zeķes, kā jau zeķes.Nekā īpaša.  Pirmās aizmirsu normāli nobildēt.
Piemiņai atlicis tikai atspulgs uz garāmbraucošas fūres fona :))
  Bet otras- lūk!
No dzijas pārpalikumiem sanāca siltroči.
Kad mājās tiku pie datora, uzadījās cepurzeķes.
Latviskoto cepurzeķu adīšanas aprakstu meklē 
Baibas blogā.
Oriģināls 
angļu mēlē šeit.